Jaunumi
Visi ir vienisprātis, ka staigāšana ir dabiskākais un vispārēji pieņemamākais kustību veids, kurš sniedz arī daudz ieguvumu. Ārsti apstiprina, ka regulāras pastaigas var novērst 40 dažādu slimību rašanos, uzlabo emocionālo labsajūtu, noskaņojumu un produktivitāti. Šo iemeslu dēļ ilgtspējīga aktīvuma platforma “Walk15” sadarbībā ar Šeškines poliklīniku (Viļņā, Lietuvā) ievieš jaunu ārstēšanas veidu – individuālās soļu receptes.
Soļi zāļu vietā
“Kādēļ mēs saņemam receptes tikai, lai izveseļotos? Kādēļ nevaram saņemt recepti, lai veselību saglabātu? Šī jaunā pilotprojekta mērķis ir informēt par fizisko aktivitāšu un veselības nozīmi un izglītot cilvēkus,” stāsta Vlada Musvīdaite-Vičauske, šīs idejas autore un ilgtspējīgās mobilitātes platformas “Walk15” dibinātāja.
Četri, astoņi vai desmit tūkstoši soļu dienā – šīs ir trīs receptes, kuras Šeškines poliklīnikas ģimenes ārsti tagad var izrakstīt pacientiem. Izrakstot soļu skaitu, pacientu sūta nevis uz aptieku, bet gan uz bezmaksas mobilo lietotni staigāšanai “#walk15”, kuru lieto vairāk nekā 650 tūkstošus lietotāju.
“Šī lietotne ir kļuvusi par soļu aptieku. Pēc receptes saņemšanas pacients noskenē kvadrātkodu savā tālrunī un redz sev individuāli pielāgoto soļu programmu. Uzdevums ir trīs mēnešus staigāt, ievērojot ārsta ieteikto aktivitātes līmeni,” skaidro “Walk15” izpilddirektore.
Paredzams, ka šis inovatīvais, pasaulē unikālais risinājums ne vien palīdzēs novērst saslimšanu, bet arī ļaus taupīt veselības aprūpei novirzītos līdzekļus.
Pacientu reālās darbības novērtējums
Ģimenes ārsti, kuri ar entuziasmu piekrita piedalīties šajā pilotprojektā, stāsta, ka pirmo reizi viņiem ir iespēja redzēt to, cik labi pacienti izpilda viņiem dotos norādījumus.
“Ir pierādīts, ka zema fiziskā aktivitāte ir hronisku neinfekciozu slimību attīstības riska faktors. Dažādos Lietuvā veiktos pētījumos gūtie dati norāda uz to, ka pieaugušie maz kustās, tomēr mudināt viņus kļūt fiziski aktīviem ir grūti, ja nav piemērotu un ērti lietojamu pārraudzības un paškontroles rīku. Mūsu pacientiem piedāvātā soļu recepte ir tieši šāds rīks. Lietotne, kura ne vien mudina cilvēkus staigāt, bet arī nodrošina individuālu ārstu aprūpi un konsultācijas. Turklāt individuālām speciālistu konsultācijām, kurās pacienti periodiski saņem informāciju par savu veselības stāvokli, parasti ir labvēlīga ietekme uz fizisko aktivitāšu palielināšanu ilgtermiņā,” stāsta Migle Budriene, šī projekta koordinatore Šeškines poliklīnikā.
Izrakstot soļu recepti, ģimenes ārsts veic arī ķermeņa uzbūves analīzi, izmantojot modernus analizatorus, un to veic atkārtoti vēl divas reizes. Tādējādi tiek novērtēta individuālās veselības programmas ietekme uz cilvēku.
Migle Budriene atsaucas uz Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām pieaugušajiem – nedēļas gaitā vairāk fiziski kustēties, aktivitātēm veltot vismaz 30 minūtes dienā, vēlams – katru dienu. Šo ieteicamo ilgumu var sadalīt īsākos intervālos, tomēr ne īsākos par 10 minūtēm. Pat īsākām fiziskajām aktivitātēm ir labvēlīga ietekme uz veselību. Kustības palīdz justies fiziski, sociāli un emocionāli veselam. Protams, ja cilvēks ilgu laiku ir bijis mazkustīgs, aktivitāšu līmeni vajadzētu palielināt pakāpeniski. Labi, ja šāds cilvēks var konsultēties ar veselības aprūpes speciālistiem.
Pacienti, kuri atsaucas šim staigāšanas izaicinājumam, saņem virtuālus padomus par veselību, kurus sagatavojis kustību, sporta un veselības zinātņu profesors Alberts Skurvīds. Ja rodas tehniska rakstura jautājumi vai grūtības, pacienti katru dienu var ātri saņemt lietotnes “#walk15” klientu apkalpošanas komandas atbalstu.
Jau izsniegtas pirmās receptes
Pilotprojekts Šeškines poliklīnikā ir jau sācies. Šī projekta mērķauditorija ir jaunieši vecumā no 12 līdz 29 gadiem un cilvēki ar hroniskām slimībām (2. tipa cukura diabētu, hipertensiju, aptaukošanos) vecumā no 30 līdz 65 gadiem.
Pirmajā posmā Šeškinės poliklīnikā četri ģimenes ārsti izraksta soļu receptes. Ja pilotprojekts izrādīsies veiksmīgs, individuālo soļu recepšu izrakstīšanas programma tiks paplašināta.
“Mūsu mērķis ir panākt to, ka staigāšana kļūst par ārstēšanās programmas daļu. Esam ieraduši doties uz aptieku un saņemt ārsta izrakstītās zāles pret galvassāpēm. Kā būtu, ja zāļu vietā ārsts ieteiktu nostaigāt piecus tūkstošus soļu?” jautā Vlada Musvīdaite-Vičauske.
Dažādu pētījumu rezultāti jau tagad liecina, ka regulāru fizisku nodarbību ieguvums dažkārt ir pielīdzināms zāļu iedarbībai. Staigāšana var palīdzēt novērst sirds un asinsvadu slimības, cīnīties pret 2. tipa cukura diabētu, astmu un citām slimībām. Turklāt tas ir viens no labākajiem veidiem, kā uzlabot emocionālo labsajūtu, mazināt stresu, trauksmi un izdegšanas risku.
Profesors Alberts Skurvīds iesaka aktīvi kustēties vismaz trīs līdz piecas reizes nedēļā. Pēc viņa teiktā, ideālais vidējais noieto soļu skaits veselam cilvēkam ir desmit tūkstoši. Viņš iesaka trīs tūkstošus soļu nostaigāt ar augstāku intensitāti, lai sirdsdarbības ritms palielinātos līdz 120–140 sitieniem minūtē.
